“Ana ohci awāsis kotiniht,ana ohci onekihikomāw ka nakahtiht.”

Wilton awa-Okimākahn ekwa anohc-kih nikotwasik itahtopiponew ohi Okimawa Kānata kākih sipwetahikot kiskinahamātowinihk isi ekota ka wekit nisto tipahaskan ohci ita omosoma ekwa ohkoma e ayāyit, mēna akitāson ekih meyit ekosi oma: ERIS65.

“65 ota pih itohte”

Soniyāw Okimawinihk ohci e-pakitiniht ekwa Ayamihāwinihk ohci e-pamitāniwiki ewakoni ohi 139 ka masinahikāteki kiskinahamātowina kih kocihtāwak ekota kita monyāw isihakik ohi nehiyasa e- awāsisewiyit. Ekosoma e-kakwih totakik kita meskwatastahk oma nehiyāwin ekwa nehiyowewin oma ohci moniyāwin Kānata.

“Ekosomesi kita ekateniht awa nehiyaw awāsis ohci: ekosomesi ka meskwatsihitotat”

Anohc kā kesikak ewakoma totamiwin “kā sohki ekateniht awāsis wihkihk ohci” tāskoc eka katawa ihtotaht oma kicih Oyasowēw ayamiwin Universal Declaration of Human Rights. Eskwayāc oma kiskinwahamātowikamik kih kipahikātew nestanaw askewin aspin 1996.

Māka Wilton, kih sekisew ekota e-ayāt. Mihcetwāw namoya kih ohci kih nipāw e-kāsot sepa nipewinihk e-kiskinwahamāsot, wāstenikan e-tahkonahk aweya nāntaw totakocih e-wi nātamasot kātipiskāyik. Mēna anima “eka ka kih tapwewihyitawak”kih nakiskam – ahpo nāntaw ka itotaht ekwa mēna ka mahci totaht- kih kitapamew ohi weci kiskinahamawākana e-papakamahomiht ekā piko e-wi atoskeyit sohki nawac, ahpo e-patcimoyit, ahpo kayitwihk pakwanta kekwāy kicih.

Peyak, neso kih wāpamew e-natamāsoyit.

Ewakoni ohi apisēs e-naskwewasitwācik- keyam ata semāk e-otamahocik- kih koskoweyik mēna kih micimiskākew.

Kih sihkiskāk weci kiskinahamawākana kita nitonahk tipahamāsowin. Metawewina-miskwamihk ka metawihk esa piko- kih micihminik ka kiskinwahamāht, ekwa kita natahk oma kita pēkiswestamākewit.

E-oskinekit awa Wilton, metawewin mistahi kih wecihik oma ka kih isi pamihit. Peyisk neyo sap askewin ike ayamihciket, oma kaki sākitaht miskwamihk ka metawet, mēna ka isi peci nehiyawew isicihkewina otāpwetamiwin, peyis kih kaskihtāw ka ispāk kiskinahamātowin ekwa opēkiskwestamake wak ita ka kiskinwahamācik māka kih sāpotew.

Otatoskēwin oma kēpesiwik otih Geneva e-itapit Canadian First Nations Piskihcihyiniwa e-nepawestamawāt otih isi United Nations, ite eyawis okimawina ka mamawapicik misiwe iskamik. Ekote māka e-itsahot London anima otenaw ka pekswestamawāt nehiyawa kihci Oyasowewinihk kicih ekwa kotaka ohi askihweyiniwa. Ekosi Wilton itwew “e-nohte wāpatahk oma Kānata katawa nawac kita isayahk”oki ka pih nokoscik mēna anima it aka kih pih isi ayāk weya ohci mēna owāhkomākana.

Tāskoc omosoma ekwa ohkoma, Wilton kih sohkih waskawew otatoskewinihk kita tipitohtahk ohi asotamākewina- ka masinahikāteki tesi pamihiht oma Nehiyaw oki Piskicihyiniwak ekwa Moniyāsak kākih masinahākik anima askewin 1763. Ewakoni mēna masinahikātewa Kihci Oyasowewinihk Canada’s Constitution ka itamihk. Ekosi ohi, e-itwet asotamākewina mitoni iskoh e-pimātsit awa Nehiyaw kiskinahamātowin kākih asotamaht. Onekānihwak pimi atoskātamwak ewakoni asotamākewini ka ispayikih ekwa kihci ewakoma ka pihcihkatek.

Ote kākih akisot Parliament kākih mamawapit, Wilton māka kih nakiskawew ohi Nelson Mandela, ekwao awa Kaskiteweyas kākih notinikestamawat, e-pēkiskweyit oma Kihci oyasowewikamikohk House of Commons. E-wapamat ewakoni e-pēkiskweyit kih cihkiyawepayew, māka mēna kih māmaskatam kekwāy ohci kotaka ohi tāskoc-kihteyak,okimahkanak, iskwewa, ahpo awāsisa ekā kih pihtamiht.

“Kekwāy eka neyanān?”

2008 askewin, ispih AFN kihci Okimahkan ka pakitiniht Members of Parliament ka pekiskwātāt, ekwa anima ka tahkonikātek ka meskwatastēk oma kicih nehiyaw “pēkiskwew mistik” kih sokihtihepayew awa Wilton.

“Nikih ayanān māka neyanān it aka peksweyahk- neyanān kicih kekwāy e-āpatahk.”

Tāpwewin oma ka pimitsahamahk nawac ka mewāsik Kānata, Itwew- “e-tāpwemahkahk acimowin” e-isi pimātsiwin- ekwa katawa itastāsiwin, ahpo “witāskiwin” ka nehiyiwihk “meyowecihwitowin” e-kisteyihmihtohk. Ekosoma “witāskewin” kesikāpawihk piko “ka opinitohk mēna.”

Wilton kih wēcih pekskwemēw ohi ka māwacih kiskeyimiht onekānewa misiweskamik, māka mēna mecet askiy kih pe nitotawew ohi māwaci ka kitimākisiyit oma kicih TRC- It aka acimocik ka kih isi pamihecik”- kih ka keyokew ka apisāsiki ohi itāwina misiwe Kānata. Ita eka mistahi e-pimotāniwiyik weya kih pimohtew e-nitotahk ohi acimowina kicih kespayik Moniyānahk.

Mēna keyām namoya oma kiskinahamātowina kicih ka kih ispayik māmawapiwin, Wilton māka anihi kākih wetapimāt kih pihtamwahk peyakwan ohi acimowina ka kihtwām. E-nanamoweyiht e-ācimiht neyiyaw awāsisa misiwete Kānata eke otinimiht, onekikoyiwa ka nakatāyit āskaw eka kihtwām ka wāpamiht. Ekota māka kih kiskeyihtam oma namoya piko weya ka otacimowinit.

Tahto aniki 150,000 kākih kanaweyimihcik Kānata, ekota ohci 80,000 kih paspewak, ekosi Wilson mēna anihi kākih wetapimat ( Commissioners) kih petamwak ekota Truth and Reconciliation Kānata ayamowina ohi kicih 6,750 kiskinahamawākana ekwa owāhkomakiniyiwa mēna kotaka.

Ka isi opikit awa Wilton mēna aniki kotakak okiskinahamawākanak ka wanikiskiscik ka kih pih ispayik, māka kweskitiht itotamwak, e-masinahakik ohi otacimowiniwāwa. Ahtiht ekospih piko e-ātotakik. Ekwa ahtiht ekosi e-isi nanatawihocik ohi kāwih nitotākocik.

Nehiyawih pēkiskwewin mistahi itihyihtam. Kiskisew ispih ike otāmahot oma ka wih nehiyawi pēkiskwet mēna anihi pewakwan nekān ka apiyit otācimowa. Ᾱskaw otwestamākewa apitcihew, keyām ata peyakwan e-isi akayāsemocik ohi weciya.

Ka kekeyin itwew Wilton mitoni kakeyaw kekwāy “metwakepayew.”

“Māmitoneyihta oma ka wāskapayik ekwa newayak kesi ayāt eyinēw- ahcahk, māmtonihyihcikan, meyaw, mēna otihihk ohci. Ewako metakwihpayin,”

Oma ka pih sipwetiht ekota ohci kākih kiskinahamaht, ma mayataniyew omeskanaw. Oma ohci ka kih isi pamihiht, “ka kih sohkihpaminiht”ekosi māka men aka kih tēpwātew otawāsimisa ekwa osimisa e-sohkihpaminat māka moya ekwayikohk kih sohki paminikew. Kih tēpwātew mēna kih otamawew weya westa ike pih otamahoht ekwa e-tepwātiht.

Ka kakwecihkemot poniyitamākewin māka kih āyihman, tāskoc mēna oma Okimawin ka kih mihtātahk 2008 oma, ekosi māka mēna ewako kayas ohci e-pihtaniwik tāskoc.

“māka ewako māwaci e-meyosik ekota e-ohcipayik, ka wetamawakik nitawasimisak “kih sakihitinawaw tahto kesikaw.”

Anima sakihitowin mēna māmawihtatoskemitowin, ewako apihtakahikan ka paskihtehaman menohayāwin, māka men aka kaskitayin e-poniyihtaman.

“Ekosi ka kih kocihtan ka pimoteyin oma ita Pewāpisko mēskanaw e-pimamok,”kih itew ohi okiskinahamawākana it aka kih pēkiskwet, “aciyaw kākih pimotān māka kikāti pacipayin ekwa kāwih ka kwe tahkocih tahkoskeyin. māka kēspin awa aweyak kā wecihwat kih sakihcecenik, ekosi mēna ka kaskihtān. Wayāw ka itotan wēya e-wecihitowek.”